Aktuāli par TUA Latvijā
Juridiskais birojs GERC LATVIA informē savus, kā arī potenciālus klientus, par aktuālo situāciju attiecībā uz termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas iespējām Latvijā.
Ņemot vērā masu informācijas līdzekļos, tajā skaitā arī Krievijas Federācijā, paustās pārrunas par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas pārtraukšanu KF pilsoņiem, vēlamies paskaidrot, ka Latvijā nav pieņemti nevieni grozījumi Imigrācijas likumā, kuri kaut kāda veidā ierobežotu Krievijas Federācijas pilsoņus saņemt TUA pamatojoties uz izdarītiem ieguldījumiem.
Visi mūsu klienti, tajā skaitā arī Krievijas pilsoņi, bez problēmām līdz šīm brīdim pērk nekustamos īpašumus (nepieciešamības gadījumā piesaistot kredītlīdzekļus Latvijas kredītiestādēs*) un saņem termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā uz pieciem gadiem.
(*reāls Klienta darījums: dzīvokļa cena Jūrmalā (platība ap 120 kv.m.) – 290 000 eiro, Latvijas bankā izsniegta kredīta apmērs – 210 000 eiro, procentu likme – 5% gadā uz 15 gadiem)
Atgādinām, ka, saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, vispopulārākie termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas veidi ir:
1)Investīcijas nekustamajā īpašumā.
Investoram ir jānopērk nekustamais īpašums, kura vērtība ir ne mazāka par 250 000 eiro, ja tā kadastrālā vērtība tā iegādes brīdī ir ne mazāka par 80 000eiro. Vienreizējais maksājums valsts budžetā – 5% no nekustamā īpašuma vērtības.
2)Investīcijas biznesā.
Investoram ir jāiegulda uzņēmuma pamatkapitālā ne mazāk par 35 000 eiro, kurš pārkaita valsts budžetā gada laikā kā nodokļus ne mazāk kā 40 000 eiro, un kurš nodarbina ne vairāk kā 50 darbiniekus, kā arī kura gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 10 miljonuseiro. Šajā uzņēmumā TUA var pieprasīt ne vairāk ka 3 ārvalstnieki.
3)Būt par amatpersonu uzņēmumā.
Ārvalstnieks var būt par uzņēmuma valdes locekli tikai tāda kompānijā, kura ir reģistrēta vismaz gadu līdz termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas brīdim. Papildus ir nodokļu slogs – budžetā nodokļu samaksai katru gadu ir jāsamaksā 21 350 eiro. Kā arī valdes locekļa minimālā alga nevar būt mazāka par 1530 eiro (bruto alga).
4) Pakārtotās saistības ar Latvijas Republikas kredītiestādi.
Investoram ir jābūt pakārtotās saistības ar Latvijas Republikas kredītiestādi ne mazāk kā 280 000eiroapmērā un ar šo kredītiestādi slēgtā darījuma termiņš nav mazāks par pieciem gadiem un, pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, viņš samaksā valsts budžetā 25 000eiro.
5) Valsts vērtspapīru iegāde.
Jauns termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas veids Latvijā, kas ir spēkā no 2015.gada janvāra – bezprocentu obligācijas. TUA var pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja investors saskaņā ar normatīviem aktiem, kas nosaka valsts vērstpapīru izlaišanas kārtību, iegādājas konkrētam mērķim valsts bezprocentu vērstpapīrus ar nominālvērtību 250 000 eiro un samaksā papildus valsts budžetā 25 000 eiro.
6) Ārvalstu komersanta pārstāvniecības pārstāvis.
TUA var pieprasīt ar laiku līdz 4 gadiem, ja ārvalstu pilsonis ir ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis. Pēc gada ir nepieciešams pierādīt, ka ārvalsts komersanta pārstāvniecība ir veikusi aktīvu darbību iepriekšējā gada laikā, kuras rezultātā tikusi veicināta Latvijas Republikas tautsaimniecības attīstība.
7) Darba līgums.
Ja Latvijas kompānija ir gatava ņemt darbā ārvalsts pilsoni, tad šāda ārvalstnieka alga nedrīkst būt mazāka par 765 eiro mēnesī (bruto).
Mūsu kompānija GERC LATVIA ir gatava visām ieinteresētām personām sniegt kvalificētu juridisku palīdzību TUA saņemšanā, kā arī vispiemērotākās atļaujas saņemšanas veida izvēlē, tajā skaitā – sniegt palīdzību jebkuros citus, juridiskos jautājumos.
ANTIREIDERISMA GROZĪJUMI LATVIJAS KOMERCLIKUMĀ
Ir vērts pievērst uzmanību, ka no 2013.gada 01.jūlija ir stājušies spēkā grozījumi Latvijas Komerclikumā. Biznesa aprindās šos grozījumus mēdz saukt par „antireiderisma noteikumiem” tieši dēļ to galvenā radīšanas mērķa. Jaunie grozījumi ir radīti ar mērķi ierobežot reiderisma, kā arī nelikumīgu komersantu pārņemšanas iespējas. Grozījumiem vajadzētu būtiski nostiprināt sabiedrības dalībnieku un akcionāru, un potenciālo kapitālsabiedrību pircēju tiesisko aizsardzību.
Grozījumi Latvijas Komerclikumā paredz sekojošo – no 2013.gada 01.jūlija praktiski visi dokumenti, kuros ir būtiski grozījumi kompānijas darbībā, ir jāapliecina pie notāra.
Pie šādām situācijām, piemēram, var attiecināt sekojošus notikumus:
- Valdes un dalībnieku maiņa;
- Prokūrista vai likvidatora atcelšana un iecelšana;
- Grozījumi statūtos;
- Un daudzi citi gadījumi.
Grozījumi Komerclikumā tika veikti, galvenokārt tāpēc, lai aizstāvētu kompānijas vadošo sastāvu un īpašniekus no nelikumīgas atlaišanas, noņemšanas no amata vai visa uzņēmuma pārņemšanas.
Teorētiski, pateicoties pieņemtajiem pasākumiem, procentuāli samazināsies Komercreģistrā iesniegtu viltotu dokumentu skaits no personām, kuras vēlas izijaukt veiksmīgu svešu biznesu.
Tādejādi, no 2013.gada 01.jūlija pilnīgi visiem parakstiem, kuri atrodas uz dokumentiem, ir jābūt apliecinātiem pie Uzņēmumu reģistra valsts notāra vai jebkura zvērināta notāra, vai arī jāveic šādi paraksti ar drošu elektronisko parakstu.
Šie grozījumi skar arī akcionāru un dibinātāju sapulces protokola, kā arī dalībnieku reģistra noformēšanas un parakstīšanas kārtību. Tagad viss process tiek precīzi reglamentēts.
Katram sapulces dalībniekam tiek veikts ieraksts žurnālā, kurā jānorāda vārds, uzvārds, personas kods, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, un bez tam arī daļu skaits, kas pieder konkrētajam dalībniekam. Sapulces žurnāls jāved hronoloģiskā secībā. Ierakstus nevarēs grozīt vai dzēst. Dokumenta katrs nodalījums pēc sapulces pabeigšanas ir jāapliecina priekšsēdētājam vai citai personai, kura ir valdes pilnvarota.
Grozījumi Imigrācijas likumā stājās spēkā 01.01.2014.
Nelieli grozījumi pēdējā laika apspriestākajā Imigrācijas likumā klusi un nemanāmi ir stājušies spēkā 2014.gada 01.janvārī.
Juridiskā biroja GERC LATVIA ieskats grozījumos, kas Saeimā pieņemti 2013.gada 5.decembrī:
1) Likumdevējs ir precīzi norādījis, cik daudz brīvai vietai ir jābūt pasē, lai pasi uzskatītu par ceļošanai Latvijā derīgu dokumentu. Ja iepriekš par derīgu pasi uzskatīja to, kurā bija „vieta vīzām”, tad tagad pase būs derīga ceļošanai Latvijā „ja tajā ir brīva vieta vismaz divām robežšķēršošanas atzīmēm vīzām paredzētajās lapās”. Papildus, atstājot spēkā Imigrācijas likuma 4.panta 1.punkta d apakšpunktu, kurš nosaka, ka pase ir derīga, ja tās derīguma termiņš vismaz par trim mēnešiem pārsniedz paredzēto uzturēšanās laiku Latvijas Republikā vai citas Šengenas līguma dalībvalsts teritorijā, ir radies jauns punkts 1.1, kurš nosaka to personu loku, kuras tomēr drīkst uzturēties Latvijā līdz pat pēdējai pasē norādītajai pases derīguma termiņa dienai. Ar praktiski nemanāmu un nekur īpaši neizdalītu piebildi „ja ārzemnieks pieprasa uzturēšanās atļauju uz laiku, kas ilgāks par vienu gadu, viņa ceļošanas dokumentam jābūt derīgam vismaz sešus mēnešus.”
2) Visos negatīva lēmuma pieņemšanas gadījumos ir parādījušās ārzemnieka tiesības minēto lēmumu apstrīdēt.
3) Ir grozīti Imigrācijas likuma panti, kas saistīti ar darba tiesiskajām attiecībām. Jēdziens „darba atļauja” ir aizstāts ar jēdzienu „tiesības uz nodarbinātību”, sadalot potenciālos darbiniekus divās kategorijās – personās, kurām tiesības uz nodarbinātību piešķir (ar ierobežojumiem) un personās, kuras var būt nodarbinātas bez ierobežojumiem un kurām nekāda atļauja nav vajadzīga.
4) Ja agrāk dažādi izņēmumi bija iespējami saistībā ar „starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm, nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem”, tad pašreizējā likuma versija pieļauj atsauci arī uz „būtiskiem personīgiem vai profesionāliem iemesliem”. Par personīgu iemeslu varēs uzskatīt ārzemnieka tuva radinieka slimību, bet par profesionālu iemeslu – biznesa darījumu.
5) No likuma ir izslēgti vārdi „valsts dienests”, ar to norādot, ka uzturēšanās atļauju varēs saņemt arī visi tie, kas ir „valsts dienestā”. Likumprojekta anotācijā Iekšlietu ministrija ir norādījusi, ka agrāk „Minētās normas tika ieviestas Imigrācijas likumā, prezumējot, ka ārzemnieks, kurš ir valsts dienestā, neuzturēsies Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju, kā to līdz 2010.gada 1.jūlijam paredzēja Imigrācijas likums, bet gan turpinās darbu dienestā. Tagad, kad no Imigrācijas likuma ir izslēgta prasība ārzemniekiem, kuri saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju, nepārtraukti uzturēties Latvijas Republikā, kā arī, ievērojot to, ka dažādās valstīs jēdziena „valsts dienests” interpretācija ir atšķirīga un nav iespējams viennozīmīgi noteikt, vai persona uzskatāma par tādu, kura atrodas valsts dienestā, lietderīgi būtu attiecīgās normas no Imigrācijas likuma izslēgt.”
6) Likumdevējs beidzot ir precīzi norādījis, ka arī ārzemnieka laulātā bērniem (ne tikai paša ārzemnieka bērniem un kopīgajiem bērniem) ir tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļauju.
Un tagad par galveno – likumdevējs ir veicis grozījumus arī ļoti būtiskos jautājumos:
Ja vecajā Imigrācijas likuma versijā termiņuzturēšanās atļauju varēja pieprasīt „uz 5 gadiem, ja ir veikts ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā 35 000 eiro apmērā, pie nosacījuma, ka saimnieciskā gada laikā kopā valsts un pašvaldības budžetā kā nodokļus šī kompānija samaksās 28 000 eiro, tad tagad būs jārēķinās, ka kopīgajam nodokļu apjomam ir jābūt ne mazākam kā 40 000 eiro. Kā papildus ierobežojums – šādā kompānijā termiņuzturēšanās atļauju varēs pieprasīt ne vairāk kā trīs ārzemnieki.
Absolūti negaidīts un nesaprotams brīnums arī pašiem Pilsonības un migrācijas lietu speciālistiem ir Imigrācijas likuma 23.panta 28.punkta b) daļa, kuras jaunā redakcija nosaka, ka termiņuzturēšanās atļauju varēs pieprasīt, ja pamatkapitālā būs ieguldīts „150 000 euro un tas veikts kapitālsabiedrībā, kura nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku un kuras gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus euro.”. Laikam lieki piebilst, ka Latvijā šādas kompānijas ir uz pirkstiem saskaitāmas.
Arī pants par subordinēto aizdevumu, uz kā pamata varēja pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, ir mainīts. 2013.gada 05.decembrī pieņemtajos grozījumos ir radies jauns termins „pakārtotas saistības ar Latvijas Republikas kredītiestādi”. Un ja šīs saistības ir ne mazāk kā 280 000 euro apmērā, tad ārvalstniekam ir tiesības pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Kredītiestāžu likuma 1.panta 59) punktu „pakārtotās saistības — saistības, kas kredītiestādei rodas no aizdevuma (neatkarīgi no noslēgtā darījuma veida) un kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar kredītiestādi, aizdevējam dod tiesības atprasīt aizdevumu pirms termiņa tikai kredītiestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā un tikai pēc visu citu kreditoru prasījumu apmierināšanas, bet pirms akcionāru prasījumu apmierināšanas.”
Tomēr vissvarīgākie grozījumi Imigrācijas likumā, par kuriem Latvijā un tuvajās kaimiņvalstīs runā pēdējo pusgadu, nav pieņemti. Atgādinām, ka saskaņā ar pašreizējo Saeimas mājas lapā pieejamo informāciju, tuvāka sēde ir plānota 2014.gada 30.janvārī, kurā tad varētu atsākties diskusija par kardināliem grozījumiem Latvijas Republikas imigrācijas likumdošanā.
Eiro ieviešana palielina biznesmeņu interesi par investīciju ieguldīšanu Latvijā
Vēlāmies atgādināt, ka tuvojās eiro ieviešanas diena – 2014.gada 1.janvāris.
Lai pēc eiro ieviešanas dienas nodrošinātos ar eiro monētām un banknotēm, kā arī lai apmainītu pret eiro lielākus skaidrās naudas latu uzkrājumus, naudas maiņu pēc oficiāli noteiktā kursa (1 EUR – 0.702804 LVL) varēs veikt bankās - vēl pusgadu jeb sešus mēnešus pēc € dienas. Taču, ja šajā periodā kādu iemeslu dēļ naudu nebūs izdevies samainīt, skaidrās naudas latus neierobežotu laiku pēc eiro ieviešanas dienas turpinās mainīt Latvijas Banka.
Lai nodrošinātu pēc iespējas ērtāku skaidrās naudas norēķinu apriti, pēc eiro ieviešanas paredzēta divas nedēļas ilga divu valūtu - lata un eiro - vienlaicīga lietošana. Šajā periodā par precēm vai pakalpojumiem norēķināties varēs gan latos, gan eiro, un tas nozīmē, ka tirgotājiem būs jāpieņem gan latu, gan eiro banknotes un monētas.
Uzņēmumiem savlaicīgi ir jāsagatavojas šim periodam, kurš sāksies 2013.gada 1.oktobrī. Īpaši svarīgās izmaiņas skars uzņēmumus grāmatvedības jomā (lata un eiro vienlaicīgas apgrozības periods, obligāta cenu norādīšana u.tml.).
Sākot ar 2013.gada 09.jūliju dibinot jaunās kompānijas, to dibinātājiem ir tiesības pamatkapitālu izteikt eiro. Šīs ir obligāts noteikums. Lai pamatkapitālu izteiktu eiro, ir jāievēro divi noteikumi - daļas (akcijas) nominālvērtību izsaka veselos eiro un pamatkapitāla apmērs nedrīkst būt mazāks par Komerclikumā noteikto. No š.g. 9.jūlija līdz 31.decembrim komersantu minimālo pamatkapitālu apmēri tiek noteikti šādi:
SIA – 2 846 eiro
Mazkapitāla SIA– 1 eiro
AS – 35 572 eiro
Jau esošie komersanti savu pamatkapitālu mainīt uz eiro varēs tikai no nākamā gada 1. janvāra. Pamatkapitāla valūtas maiņas termiņš ir noteikts – līdz 01.07.2016.
Eiro ieviešanas rezultātā Latvijā pilsoņiem, kuri nav Eiropas Savienības valstu pilsoņi, mazliet palielināsies nekustamā īpašuma cena, kuru var iegādāties, lai pieprasītu termiņuzturēšanās atļauju Latvijā. Saskaņā ar spēkā esošiem normatīviem aktiem, ārzemniekiem ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, ja viņi ir iegādājušies nekustamo īpašumu Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās ne mazāk par 100 000 latu (142 287 eiro), vai ārpus Rīgas, Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām ne mazāka par 50 000 latu (71 143 eiro).
Pēc Eiro ieviešanas dienas 2013.gada 01.janvārī šīs normas tiks pārskaitītas palielinot minimālo summu līdz 142 300 eiro (+13 eiro) un līdz 71 150 eiro (+7 eiro).
Kāpēc Latvijai vajag eiro? *
• Uzlabosies valsts un uzņēmumu kredītreitings – augstāks kredītreitings nodrošinās zemākas likmes valdības, uzņēmēju un mājsaimniecību aizņēmumiem.
• Lētāks valsts parāds – augtāks valsts kredītreitings nozīmē uzticama un prognozējama partnera reputāciju, kas nodrošinās zemākas valsts (arī privātā sektora) parādsaistību apkalpošanas izmaksas. Latvijas Bankas aprēķini liecina, ka, ieviešot eiro, nākamo 10 gadu laikā valsts budžets ietaupīs apmēram 800 miljonu eiro, tā radot iespēju vairāk līdzekļu novirzīt citu valsts budžetu vajadzību (tajā skaitā sociālo) finansēšanai.
• Lielāka investoru uzticība valstīm ar vienotu valūtu nozīmē vairāk iespēju ražošanā un pakāpeniski radīs vairāk jaunu darba vietu.
• Straujāks eksporta pieaugums, pateicoties mazākiem darījuma riskiem, izdevīgākiem finansēšanas nosacījumiem un labākai pieejai eirozonas tirgiem, veicinās tautsaimniecības ar augstāku pievienoto vērtību attīstību. Latvijas Bankas aplēses liecina, ka, ieviešot eiro, līdz 2020.gadam eksporta pieaugums būs par 5% lielāks un kopējais ieguvums no eksporta apjoma kāpuma un procentu likmes samazinājuma privātajam sektoram veidotu ap 8 miljardiem eiro.
• Latvija ar vienādām balsstiesībām piedalīsies lēmumu pieņemšanā par eirozonas monetāro politiku. Kopā ar citam eirozonas valstīm mūsu valsts piedalīsies Ekonomikās un monetārās savienības turpmākā stiprināšanā.
• Pēc Latvijas Bankas aprēķiniem, ekonomija uz valūtas konvertācijas izmaksām ļautu iedzīvotājiem un uzņēmējiem nākamo desmit gadu laikā ietaupīt ap 700 miljoniem eiro.
• Eiro ieviešana veicinās lielāku stabilitāti, jo līdz ar eiro ieviešanu izzudīs devalvācijas bažas un ar to saistītā sabiedrības nedrošība par savu ienākumu un noguldījumu drošību.
• Eiro ieviešana veicinās lielāku tautsaimniecības un finanšu sistēmas stabilitāti Latvijā. Rezultātā mūsu valsts iedzīvotāju labklājība pakāpeniski tuvināsies vidējam Eiropas Savienības dalībvalstu dzīves līmenim, tostarp arī izglītības un sociālo jautājumu ziņā.**
* Avots – www.eiro.lv
** Informējam, ka šo informāciju var iegūt informācijas lapā www.eiro.lv bezmaksas.
19/07/2013
Interese par uzturēšanās atļaujām tikai pieaug
Saskaņā ar PMLP sniegtajiem datiem, laika periodā no 2010.gada līdz 2013.gadam tika iesniegti 2 767 iesniegumi, lai caur investīcijām saņemtu termiņuzturēšanās atļauju, tajā skaitā 2 227 – ieguldot nekustamajā īpašumā, 269 – ieguldot bankās un 271 – ieguldot sabiedrības kapitālā. Kopumā uz termiņuzturēšanos atļauju pretendēja 6 549 ārvalstnieki (pieprasījums paredz saņemt atļauju arī ģimenes locekļiem – laulātajiem un bērniem), un šādu statusu ir saņēmuši 6 162 ārvalstnieki, no kuriem 4 830 sakarā ar to, ka ir iegādājušies dzīvokļus, mājas vai zemi.
Statistika rāda, ka investīciju apjoms, kas ir ieguldīts ar mērķi saņemt termiņuzturēšanās atļauju, 2013.gada aprīļa vidū sastādīja vairāk kā 525 miljoni eiro, no kuriem 418 miljoni eiro ir ieguldīti nekustamos īpašumos.
Pēc PMLP (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes) sniegtajām ziņām ievērojama termiņuzturēšanās atļauju pieprasījumu daļa saņemta no Krievijas pilsoņiem un laika periodā no 2010.gada jūnija līdz 2013.gada martam sastāda 4385 iesniegumus.
01/07/2013
